Tuesday 27 May 2014

Aktuāls jautājums - ko Latvija var man dot?

Jau miljons reizes esmu centusies uzrakstīt labu tekstu par Latviju. Diemžēl, es nepavadu savu laiku ar cilvēkiem, kam būtu pozitīvs skats uz šo valsti. Tomēr, ja kāds man kaut ko pozitīvu pasaka, atliek vien atvērt LV ziņu portālus un tas pozitīvais momentā aizmirsīsies. Savācot kopā tekstus no tuviem cilvēkiem, varu uzburt pabriesmīgu ainu. Vēl, piemetot, Dānijas salīdzinājumus un sarunas ar apkārtējiem, jebkāds savas valsts patriotisms var tikt brutāli nogalināts.

Piemēram, māmiņa man burtiski katru nedēļu sūdzas par Liepājas vispārējo bankrotu un to, ka brālis nevar atrast darbu, jo visur prasot pieredzi, bet, kur lai mācības tikko beidzis cilvēks dabū to pieredzi? Arī ar māsu, kura jau vairākus gadus dzīvo Vācijā, sarunas par Latviju ir diezgan negatīvas. Dzirdot negatīvus tekstus pāris reizes mēnesī, atliek vien nospļauties uz Latvijas darba tirgu un valsti kā tādu.

Nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas ir tepat blakus. Piemēram, saruna pirms piecām minūtēm ar dzīvokļa biedreni:

Agate (sarkastiski): "Vistu saldēju gružu maisiņos, jo mēs jau saldējamos maisiņus atļauties nevaram, ne?"
Es (smejos): "Mīļā, mēs esam studenti, kurš students tērēs naudu uz speciāliem maisiņiem pārtikas saldēšanai?"
Agate: "Jā, nabadzīgie studenti, tusē pa pasauli, visru braucam, jūnij uz Maljorku, bet saldējamos maisiņus atļauties nevaram. Pasaki šito kādam Latvijas studentam". 
Es: "Viņi sēž uz roltoniem, viņiem vista nav jāsaldē, maisiņus nevajag"


Nākamais atgadījums, par kuru man vispār liels kauns šobrīd: Pagājušajā vasarā Atēnās, vienā ballītē uzskrējām virsū latviešu pārim (pasaule ir maza). Meiča, aizrautīgā balsī mums ar Simonu saka: "Bet, meitenes, brauciet uz Latviju! Latvijā IR iespējas! Darbs ofisā ar ļoti labu atalgojumu"
Mums acis lielas - "Tiešām? Latvijā labi maksā? Cik?"
Meitene: "Veselus 500 eiro mēnesī"

Mēs brutāli sākām smieties.  Droši vien meitene pie sevis nodomāja - "Izlepušās kuces" un es viņu nemaz nevainotu. Bet paskatīsimies uz šādu skata punktu: Dānijā es šobrīd strādāju 2-3 dienas, 10-15 stundas nedēļā un pelnu vairāk. Pie tam, Latvijā pārtikas cenas ir teju tādas pašas kā Dānijā, tā ka nemaz nesāksim spiest uz to, ka dzīve ir lētāka - muļķības! Dzīves līmenis Latvijā IR zemāks un cenas neko nemaina. Pat ja dzīvošanas izmaksas ir 2x lētākas, algas ir 5x zemākas.

Un tomēr, neskatoties uz visu šo absolūto negatīvismu un trulo jautājumu: "Ko Latvija var man dot?", lielā problēma slēpjas materiālismā. Un mateariālistisks cilvēks ir naudas vergs. Bet naudas vergiem laime dzīvē nespīd. Ilva, cešas nokāpt no saviem Rietumeiropas mākoņiem un paskatīties uz lietām no citas perspektīvas.

Aizvakar man atnāca ziņa: "Es uzskatu, ka Latvija ir lieliska valsts dzīvošanai, bet viss ir atkarīgs no tā, ko Tu meklē un kādas ir Tavas vērtības"

Latvijā dzīve ir interesanta - koncerti, teātris, festivāli, kafijas dzeršana kafejnīcā ar draugiem, utt. Nemitīgi izaicinājumi, pārbaudījumi un iespējas sevi pierādīt un pilnveidot. Apkārt ir cilvēki, ar kuriem ir jāuztur patstāvīgs cilvēcīgais kontakts - ar Ilzi jāiet uz Sky bāru ķircināt ārzemniekus. Ar Mariku jāiet līdz Fonteinam, izdzert pa aliņam un piemiegt ar aci Aldim, kurš izrādās turpat pie bāra jau kādu laiku sēž ar saviem draugiem.

Ar tēti jābrauc uz laukiem pie dabas, vai ciemos pie onkuļa Kabilē - peldēties dīķī un svinēt Jāņus ar alu, sieru un vainagiem. Ar mammu jāiet uz Liepājas teātri un līdz asarām jāsmejas, skatoties fantastiskas komēdijas. Un, kad galīgi neko negribās, tad jāsēž mājās, lasot Zaļo Zemi - vismaz kaut kāda smadzeņu darbības stimulācija.

Dānijā, toties ir ērti - nekas nav jādara. Kā Agate teica: "Dānijā ir garlaicīgi, jo te tev vienmēr ir spilvens zem galvas - bez stressa. Bet tā neko nevar iemācīties. Tāpēc jau tie dāņi ir tik truli".

Un cilvēciskā komunikācija? Hā, hā, hā. Facebook Messenger un Snapchat veidolā. Dānim, kurš ir pamatīgs Apple fans, varu aizraksīt: "Eu, es beizot iegādājos IPhone, laimīgs?". Bet ar viņu aizejot vakariņās varu šauties nost, jo viņš pavada vairāk laika blenžot savā telefonā, nekā sarunās ar mani. Ar to arī beidzas manas ārpus mājas aktivitātes, jo pat iknedēļas Crazy Daisy apmeklējums ir izslēgts no kultūras plāna, jo ... tur pat dziesmu liste 4 gadu laikā nav mainījusies, Waka Waka.

Nu, Ilva? Kādas tad ir tās Tavas vērtības?

Atteksies no dzīves Latvijā un emocijām, ko sniedz kultūras dzīve, laiks pavadīts ar draugiem un ģimeni, kā arī nemitīgie izaicinājumi darbā, kas ļauj pilnveidoties, augt un attīstīties, lai to visu iemainītu pret labāku mēneša algu un ērtu, vieglu, garlaicīgu, tukšu un trulu dzīvi bez pašizaugsmes iespējām? Ar tehnoloģojām, un bez emocijām?

Latvija kā valsts, man īpaši neko dot nevar. Ar bezmaksas izglītību, stipendiju un labi apmaksātu darbu Dānija vienmēr pārsitīs Latviju. Bet kā teicis J.F.Kenedijs:

"Nejautā, ko valsts var darīt tavā labā. Jautā, ko tu vari darīt savas valsts labā?"

No comments:

Post a Comment